Gerbs

Aktualumi

Volūda

Raksteiba
Vuordineicys
Publikacejis

Literatura

Viesture

Muoksla

Etnokultura

Dūmu meiti

Breivī servisi

Gostu gruomota

Saitys













. (.)


latgola.lv

Latkovsku Maruta      

Praktika vīdūklis volūdys vaicuojumūs

    LVU Filologejis fakultatis Žurnalistikys nūdali absolvieju 1978. godā. Par Latgolys presis viesturi suoku interesētīs jau studeju pyrmajā - tys ir 1973. godā. Pi žurnala "Katuoļu Dzeive" struodoju nu pyrmuos tuo atjaunuošonys dīnys 1989. godā. Vyspuor iz saītim braukuot namīļoju, bet šūreiz saprūtu, cik tys ir svareigi… Taitod.
    Symtgadnīks Fraņcs Zeps (myusim beja ar jū sarakste) ir īprīkšejuos, tai sauktuos profesora Pītera Stroda, ortografejis komisejis lūceklis. Sovuos viestulēs nu trymdys 1990. g. jis maņ raksteja: "Saprūtu, ar kaidom gryuteibom Jyus sasateikat gondreiž iz kotra sūļa ikdīnys dorbā, losūt korekturys "Katōļu Dzeivē". Leidzšinejūs ortografeju komiseju lāmumi ir cīši šauri, ari raksteibys tradicejis nanūteiktys… Kotrā naskaidreibu gadejumā jōīt apleik "šai voi tai voi kai". Koč ar daudzu godu nūkaviejumu, ari myusim, latgalim, sova ortografeja jōpīskaņoj runys fonetikai. Mes rokstam "pērsts", "dzērdēt", lītojūt ē ar garuma zeimi, bet izrunojam "piersts", "dzierdēt". Tys pats sokams par divskani "uo" vōrdūs "muote", "svuorks", "pļuovējs" utt. Zynu, ka ir jau nūdybynōta Reigā latgaļu ortografejis komiseja ar teišam spieceigu sastōvu. Saprūtu, ka pyrms šei komiseja pījims lāmumus, napīcīšams paveikt daudz pietnīceibys dorba, gryuta dorba. Bet reformu varātu veikt divūs voi vairōkūs pajiemīņūs, izleidzynojūt vyspyrms pošus klīdzūšōkūs grumbuļus…" - tai Fraņcs Zeps.
    Škāpi ir lauzti jau vairuok kai godu symta dasmytuos dalis garumā. Piec vysa ituo trikmīņa varim pasavērt apleik i nūskaidruot krytušūs i vēļ pi dzeiveibys palykušūs un, prūtams, izdareit sliedzīņus.
    Par kū ar taidu naīcīteibu tyka atgryusta volūdnīku labi dūmuotuo i ceņteigi izstruoduotuo latgalīšu ābece voi lementars?
    Dūmoju, ka, pyrmā kuortā, tys jau beja psihologisks šoks, jo jam vārā tū, ka latgalīts vyspuor ir stypri viņ konservativs cylvāks piec sovys dobys i puormaiņu naolkst. Tū vajadzēja jimt vārā i volūdys reformai beja juonūteik pakuopiniski. Prūti, suokūt ar tū pošu klīdzūšuokū divskani ie, kurs ir vysai problematiska paruodeiba, jo lītvuordūs vēļ ar jū kai na kai var tikt golā, bet darbeibys vuordūs tys ir vysai sarežgeitai. Deļ tuo, prūtams, ir vajadzeiga labi izstruoduota gramatika.
    Ūtrajom byutu bejs juosekoj golūtnem i tikai tod myusu ceinis arenu golvonajam vaininīkam - divskaņam uo. Bet tai kai lementari sastuodūt nav reali īvāruot šū pakuopineibys principu, jo školā nav mierktīceigi īīt ar pusreformu voi reformys trešu dali, tod vyss ir nūticis, kai tam ari byutu vajadzējis nūtikt, tikai volūdnīki, dīmžāļ, ir palykuši tī bez vainis vaineigī.
    Citeju: "Leidz ar izgleiteibys leimiņa pīaugumu, aug ari latgaļu apziņa un cīneiba pret sovys saimis volūdu. Jo nazynomā, tōlā nuokūtnē latgaļu runa ari izgaistu, latgaļu literarō volūda-dialekts kai svareigs kulturys objekts - ījimtu palīkūšu vītu viesturē, kuru vysūs laikūs pietej zynōtnīki lingvisti. I šys ir ūtrys īmeslis, par kū latgaļu raksteibai jōsagatavoj cīnejams ītārps - ar volūdys fonetiku saskaņōta ortografeja," tai otkon Fraņcs Zeps.
    Ir juoatzeist, ka pošā Latgolā latgaliskuos vierteibys cīši devalviejušuos. Jo skūlā tuos teik apgyutys tikai pasateicūt školuotuojim entuziastim, lai gon paguojuši Latvejis trešuos atmūdys jau gondreiž 15 godi…
    Trymdā miris latgalīšu rokstu lītu kareiveigais aizstuovs profesors Leonards Latkovskis (sen.), izdeviejs Vladislavs Luocs, viesturnīks Mikeļs Bukšs, aizsauļa duorzūs staigoj ari myusu symtgadnīks Fraņcs Zeps. Vīneigi uorsts Zadvinskis nu Mičiganys štata Amerikā vēļ pīroksta latgaliski par gordajom blīnu piecpušdīnem. I tys ir vyss. Ari tepat Latvejā nav vairuok mons. Henrika Trūpa, kas beja na viņ prīsters, bet ari lobs žurnalists. Navar myusim raksteņu vairuok pīraksteit vēļ vacuos "Katuoļu Dzeivis" korespoņdents Juoņs Broks, jo tuo jam naļaun kritiskais veseleibys stuovūklis. Myužeibā aizguojuse ilggadejuo žurnala autore Veneranda Zepa, juos veirs - literaturzynuotnīks Viktors Vonogs vēļ pyrma juos škeirēs nu šuo pasauļa. Nav myusu vydā ari volūdnīka habiliteituo zynuotņu doktora Ontona Breidaka.
    Kas myusim šudiņdīnys realajā situacejā varātu pīraksteit viestuleiti nu Reigys i latgaliski. Dīmžāļ tī ir tīpat voi iz vīnys rūkys pierstu saskaitami maņ zynomi cylvāki. Ari Latgolā tys stuovūklis nav dīz kū lobuoks. Jo mes pīminim Evaņgelejā laseitū leidzeibu par sāklu i siejieju, tod šudiņ myusim ir pīnuokums pasaceit paļdis prelatam teologejis zynuotņu magistram Aleksandram Novickam (piec tauteibys pūļam), kurs beja na viņ mienešroksta "Katuoļu Dzeive" redaktors, bet ari breineigs jaunūs autoru, raksteituoju audzynuotuojs, pedagogs. Juo školu izguoja gon mons. Trūps, gon jau pīmynātais Juoņs Broks, Boļeslavs Baginskis i daudzi cyti.
    Žurnals "Katuoļu Dzeive" ir pateiceigs myusu vacuokuos paaudzis cylvākim, kas šuo izdavuma atjaunuošonu ir gon īrūsynuojuši, gon nūturiejuši vysus šūs godus.
    Kod kaids školuotuojs aizruodeja, ka "Katuoļu Dzeive" asūt zam Bazneicys cenzurys, i par tū nikod nabyušūt spiejeiga rysynuot ortografejis piļneiguošonys problemys, tod te, cīnejamī kluotasūšī, grybu paskaidruot, ka latgalīšu rokstu volūdys lītuos, prūtams, Bazneicys vadeibai ir sovs vīdūklis, bet golvonais, lai myusu izdavums pastuovātu, tūmār ir myusu laseituojs, kurs pasyuta žurnalu i divskani uo tymā nagrib redzēt. Tys jau ir pīdzeivuots i puorbaudeits.
    Deļ tuo, pa munam, "Katuoļu Dzeive" sovu latgaliskū raksteibu tyvuokajā laikā var piļneiguot ar divskaņa ie īvīsšonu, golūtņu sakuortuošonu. I tai kai myusu dīnuos ir ari taidi lejslatvīši i cytu tauteibu cylvāki, kas grib apgyut latgalīšu rokstu volūdu, tod jim tys byus lels atvīgluojums volūdys vuiceibys procesā.
    Pi tam ari ō ar garumzeimeiti ļaun myusim byut mozu sūleiti prīškā lejslatvīšu raksteibai vaļsts volūdā, jo tī nav nikaidys šuo patskaņa un divskaņa atškireibys zeimis. Lai gon pyrms kara volūdnīkim asūt bejuse taida dūma, tikai nav tykuse eistynuota dzeivē. Jo tys byutu nūticis, tod ari latgalīšim ar tū nikaidu problemu tagad nabyutu. I nu tūs cyttautīšu, kas latvīšu volūdu apgyust šudiņ, varbyut rešuok mes dzierdātu - oga, ozols, klejot, zvejot utt., kur divskaņs uo teik kļyudaini izrunuots kai patskaņs.
    Vysbeidzūt grybu saceit, ka myusim tūmār vairuok vajadzātu uzaticēt sovim latgaliskuos izceļsmis volūdnīkim, jo jī jyut volūdu kūpumā, zyna tuos viesturi, vuordu izrunys arealu dialektūs utt. I dīz voi latgalīšu literaruos rokstu volūdys gramatiku šudiņ ir gotovs sastuodeit kaids bazneickungs voi žurnalists. Deļ tuo piļdeisim kotrs sovu myusim Dīva uztycātū miseju, paleidzēsim vīns ūtram, atbaļsteisim vīns ūtru, jo myusu vysu golvonais omota reiks ir i palīk - vuords, ar kuru ejam dīvnomā, sovā saimē, klasē, iz skotuvis, presis slejuos.
    I vēļ. Par jaunajim literatim i jūs dorbuošonūs latgaliski raksteituo vuorda dryvā. Prūtams, juoatzeist, ka suokumā jūs jauneibys maksimalismā saraksteitais izsauce protestu. Tys byrums nasaprūtamūs jaunvuordu lykuos kai samudžynuotys muoksleigys konstrukcejis i gryuši beja uztvert koņtekstu. Bet tai kai asu vysai pacīteigys dobys cylvāks, tod ar zeimuļa paleidzeibu sekuoju kotrai ryndkūpai i atzeimieju vuordus, kas maņ lykuos koč kaidā veidā saistūši. Pamaneju, ka šī vuordi (jūs, prūtams, nabeja puoruok daudz) manī izsauc asociacejis i paprīcynoj ar sovu svaigumu i lobskaneibu. Taitod šei raksteibys metode ir asociativuo, kas latgalīšu literaturys kontekstā leidz tam vyspuor nav bejuse sateikama. Par tū ari saguodoj gryuteibys i izsauc protestus gon vacuokuo, gon videjuo godu guojuma cylvākūs kai jau vyss svešais i nasaprūtamais.
    Īvāruoju ari tū, ka tuos asociacejis maņ rūnās Latgolys viesturis sakareibā, ir saisteitys ar F. Kempa i F. Trasuna vuordu, ar dzierdātim apzeimiejumim leitovīšu volūdā. I tod roduos vaicuojums. Kaida ir šuos gruomotys (O. Seiksts, V. Lukaševičs "Valerjana dzeive i redzīni"), tai sauktuo, mierka auditoreja?
    Par vacuokū paaudzi mes jau nūskaidruojom, bet ari jaunuo, kurai školā nav vuiceita Latgolys kulturviesture, leitovīšu volūda, asociaceju tī nasameklēs… Deļ tuo ari jaunūs gruomotom gryuši atrast sovu skaiteituoju. Tai tys beja vysmoz tod, kod izguoja pyrmī jūs darbeni.
    Pi tam tei leluo plaisa storp vacuokuos i jaunuos paaudzis volūdys uztverem ir rodusēs ari tuo rezultatā, ka seniori ir dzeivuojuši i dorbuojušīs tai, lai latgalīšu runu piec īspiejis lejslatviskuotu īdūmuotys vīnuoteibys vuordā, atsasokūt ari nu taidu breineigu vuordu sovā runā kai jis, jei. Tūs aizstuojūt ar viņš, viņa, saimi ar gimini, sātu ar muojom. I tai tuoļuok.
    A juniori sovā jaunradē nav skūpuojušīs ar vasalu jaunūs vuordu byrumu, bet kai tautā soka - kas par daudz - tys par škodi. Storp cytu, tū ir aizruodejis ari volūdnīks Juoņs Endzeleņš, ka jaunvuordu darynuošona ir vysai gryuta līta i tai juopīīt pīsardzeigi, atlosūt tikai pošus lobuokūs vuordus.
    Nu augšuok mynātuo ceņssimēs saprast, ka tys lelais trikmīņs, naapmīrynuoteiba, kas gondreiž vysus trešuos atmūdys godus ir vaļdejis senioru i junioru vydā, nav tikai vīnys pusis, tai sauktuos, izaicynūšuos darbeibys "sasnīgums", bet gon obu pušu, varbyut pošim tuo naapjaušūt i dūmojūt, ka dora kai lobuok, rezultats. Jo sovi vacī vuordi aizmiersti i volūdā rodusēs, tai saucamuo, trešuo izlūksne, a jaunī vuordi kai nu vaļā parauta aizsprūsta guožās iz golvys, tod saprūtama līta, ka nūsaukt tū vysu par diskomfortu byutu vēļ meikstai saceits. A vaineiguo mekleišona kai vysod nūteik tuo sābra, tuo cyta acī…
    Deļ tuo sastruoduotais byutu tūmār juoškiroj kūpeigim spākim, kūpeigim spākim nu gryudu juovietej palovys, prūtams, bez profesionalu volūdnīku paleidzeibys te ni vīnim, ni ūtrim naiztikt. Skaidrs ir vīns. Jo latgaliski raksteitais vuords naījims sovu vītu skūlys sūlā, tod ni "Katuoļu Dzeivei", ni kaidam cytam izdavumam nav cereibu sagaideit jaunūs cansūņu raksteņu latgaliski.
    Leidz šam daudz asam nūsadorbuojuši ar kritizēšonu: vacī - jaunūs, jaunī - vacūs, bet ir daguojis pādejais laiks, lai mes byutu pi šuo sarunu golda, par kū paļdis Latgolys Studentu centra jaunīšim, myusu juniorim, ka jī grib kū lītys lobā dareit. I vyspuor šudiņdīna ir lels nūtykums munā dzeivē, jo jauna, apduovynuota paaudze ir suokuse nūpītni dūmuot par Latgolu ari volūdys kontekstā.
    Laiks, kod es itymuos Alma Mater telpuos pavadeju sovus studeju godus i beju pavysam jauna - Dīva gūda vuords, aizlidineja vieja spuornim. Deļ tuo dūmoju, ka tod, kod jius byusit munūs godūs i jyusu bārni ābeci vuicejušīs piec lementara (jo jius tū gribēsit i dareisit), tod vyss ari nūtiks.
    Kai zinim, viesture atsateista pa spirali, i šudiņ otkon vītā ir bazneickunga Kazimira Skryndys vuordi: "Iz tom jaunom atlasem lai ir vysa myusu cereiba, i par jom lai mes vysvairuok guodojam."





© 2000-2024, Armands Kūceņš, rakstīņs        © 2000-2024, Aņss Ataols Bierzeņš        Myusu E-posta adress: latgola@latgola.lv

Ituos puslopys pādejuo papruoveišona: 2003 gods seņtebra (rudiņa) mieneša 7 d.