Raksteiba
Vuordineicys
Publikacejis
Kūceņu Armands
Da II Pasauļa kara nabeja konsekveņcis ituo termyna lītuošonā. Raksteja vitebskīši, inflantīši, latgalīši, latgali. Suocūt ar vuocīšu laiku, vysā trymdys latgaļu zineibā stabiliziejīs termyns latgali tauteibys i volūdys apzeimuošonai i latgalīši vysu Latgolys dzeivuotuoju - taipoš i krīvu, poļaku, žydu itt. apzeimuošonai. Latgalīši par tū saīt na etnonims, a regiona apzeimuojums. Rakstīņūs i gruomotuos ap latgaļu volūdu, literaturu, kulturu, viesturi nu 1944. da 1988.gods turātūs pi termyna latgaļi kai Latgolys etniskūs pamatdzeivuotuoju apzeimuojuma (na krīvu, na žysu itt.), taids pat lītuots i laikrokstā Jaunuo Dzeive, radio Breivuo Europa, tai tys īguojs i studentu laikrokstā Graidi.
Latgolys pasaukšona nu jauna aizvasta latgaļu pyrmuos atmūdys laikā (godu symtu meitovuos), kod vitebskīšu aba inflantīšu dāli brauce da Pīterpiļa vuiceitūs, školuotūs i ļaudiskajā dzeivē grīztūs. Pasaukšona jimta nu Livonejis i Krīvejis kroniku i dūta teritorejai, kuruos da 20.g.s. suoku sauce Inflaņtejis. Jaunī inflaņtīšu iņtelektuali, Pīterpilī sovā nacijonalajā atmanē pīsajimdami, aizsuoce lītuot Latgolys vuordu kūpā ar latgaļu vuordu. Piečuok, kod Vitebska guberneju daškeire Latvejai, čyuli puorjēme ījiukšonu saukt jaunūs zemu Latgolys vuordā, tik puortaiseja jū par Latgali pa analogejai ar Zemgali i latgaļus par latgaliešiem pa analogejai ar zemgaliešiem. Ar nacijonalromaņtiskū eisinuošonu latvieši -> latvji ite navā nikaidu leidzeigumu.
Latgaļu termyna myusu laiku latgalim apzeimuot napīzyna sovetu ideologejai padūtuo zineiba LPSR i juos tradiceju tuoļuokvedieji piec sovetu laika. Tys dareits, dasamārojūt ideologejai, ka latgaļi asūte bejuse senejuo baltu ciļts, kur tān izmyruse, atdūdama vītu latvīšim, i ka niulejūs Latgolys pamatdzeivuotuoju navar saukt par latgalim, par tū, ka ite naasūte cyta tauta. Golvonuos 2 problemys:
1) nikas nikod (i tymā pošā sovetu zineibā) navā daruodejs - kurymā viesturis šaļtī beigusēs latgaļu kultura i suokusēs latvīšu tautys dalis latgalīšu kultura;
2) sovetu zineiba (i pyrma kara - Eņdzelina volūdziniskuo škola) napīzyna latgaļu volūdys patstuoveigys volūdys, atsaspīžūt iz teorejis par latvīšu pyrmvolūdu, kura beja damāruota tuo laika politiskajai ideologejai, pagrīztai latgaļu asimilacejis vierzīnī. Pādejuos godu desmitēs leluokais Latvejis volūdzininīks (lingvists), kurs irā i leluokais latgaļu volūdys tāmātuojs, Dr. hab. philol. Breidaku Ontuons daruodejs sovuos disertacejuos i vasalā vērtinē zinisku rakstīņu, ka - Eņdzelina hipoteze par latvīšu pyrmvolūdu (iz kuruos turējuos latvīšu lingvistika Uļmana laikā, sovetu laikā i kuru tuoļuok vad kuri nakuri sovetu tradicejā školuotī zininīki myusu laikūs) navā ziniskai pamatuota. Breidaks daruodejs, ka latgaļu volūdys fonetiskuo i gramatiskuo sistema navā atvadynuota nu čyuļu/latvīšu volūdys ekvivalentu, a tur saknis latgaļu-sieļu kūpāsalaistajā volūdā. Nu lingvistiskuo redzīņa (kai pīziņs Breidaks), latgaļu volūda irā patstuoveiga, naatkareiga volūda, kura tān teik asymylāta. Vysi gryutumi ceļās dieļ socialpolitiskuo pasavierīņa iz ituo vaicuojuma. Eistyn latgaļu volūdys napīzeišona par atsevišku volūdu (piec kuruos, zynoms, varātu ceļtīs vaicuojums par atsevišku tautu, dieļ kuruo tūšaļt vaļstī varātu aizasuokt socialpolitiskuo destabilizaceja) irā vīn politisks vaicuojums.
Cikom Latvejis vaļsts pasavierīņs itymā vaicuojumā navā oficialai defynāts, sevkura dzeivuotuoja poša ziņā - kuram redzīņam dasaškiert.
As, taipoš kai leluokuo daļa latgaļu kulturys aktivistu myusu laikūs, dasaškiru redzīņam par atsevišku volūdu, kurū daruoda i zininīku disertacejis, i kuram traucej vīņ vaļsts politiskuos stabilitatis sluobums. Maņ redzīs, ka baime nu tuo, ka krīvi varātu tikt par leluokū etniskū grupu Latvejā navar kolpuot par pamatu vasala seneja indoeuropīšu kulturys zora napīzeišonai i kulturys vierteibu aplaisšonai, nafiksiešonai i natiemiešonai, kura pasadora dieļ vaļstiskai nūstateita statusa tryukuma.
I - ka jau:
1) mes latgaļus pīzeistam par atsevišku tautu, myusim navā juosabeist i juosagloboj aiz termyna latgalīši, kurs apzeimoj vysus Latgolys dzeivuotuojus, nasaverūt iz tauteibys, ticeibys i volūdys,
2) pa lobuokūs lingvistu pīzynumam "myusu laiku latgaliskuos i sieliskuos izlūksnis irā teišs senejuo baltu ciļts latgaļu viesturiskais tuoļuokvadums" i nivīns zininīks vēļ da šam navā nūstatejs rūbeža iz vyds senejūs latgaļu kulturys i tai pasauktuos tānejuos latgalīšu,
3) latgalīši, taipat kai i zemgalīši, kūrzemnīki, vydzemnīki irā regionals, na nacionals apzeimuojums i byutu na cīš kū labi maiseit termynus
to -
maņ redzīs, ka navā nikaida pamata turētīs pi sovetiskuos tradicejis, i lobuok lītuot termynu latgali, kai tys dareits breivuo pasauļa (trymdys) latgaļu zininīku, ļaudiskūs (sabīdriskūs) darbinīku dorbūs i popularajā literaturā i kai tys dajiukts i myusu laiku latgaļu iņtelektuaļu jaunuos audzis vydā.
© 2000-2024, Armands Kūceņš, rakstīņs © 2000-2024, Aņss Ataols Bierzeņš Myusu E-posta adress: latgola@latgola.lv
Ituos puslopys pādejuo papruoveišona: 2002 gods juņa (vosorys) mieneša 7 d.