Catūrtdiņ, 2002 gods augusta (labeibys) mieneša 15 d.

Koč jau daudzejis dīnys Latgolā beja saītam veļteiti pasuocīni - kinys ruodeišona, paruodis i koņcerti, pats saīts suocēs svātdiņ, augusta mieneša 11 dīnā 15.30 ar pasuocīni pi Latgolys Kulturys viesturis muzeja. Tymā dažaidi cylvāki stuosteja ap viesturi i ap muzeju, vīns daže paduovanuoja muzejam jaunu eksponatu - koč kaidu vacu diplomu. Gondreiž vysi runova čyuliskai. Ar divejom malnom mašinom (kod brauču iz Rēzikni, tod mani pi Viļānim nūstopēja vīns krīveņš, kas stuosteja, ka niule "крутое BMW проехало – очень быстро, а за ним джип – близко, близко; наверно большая шишка какая-то") beja atbraucs Ministru prezidents Bierzeņš i "Latvejis ceļa" desants - Pantelejevs i vēļ koč kaida buoba, ruodīs, ka tože nu LC deputatim. Cikom Bierzeņš beja (jis aizbrauce pyrmūdiņ piec plenarsiedys), jis runova vysuos pasuocīņuos. Prūtams, labi, ka jis beja, bet tys vyss izavēre piec pyrmsbolsuošonys agitacejis braucīņa; byutu kongress cytā godā, jis tik ilgai Rēziknī nabyutu palics. Tod vysus aicynova vydā apsavārtu muzeju. Muzejā vysys zeimeitys pi eksponatim tože beja čyuliskai, latgaliskai - toļka literatu cytati. Piec tuo ļauds nūbrauce pi muzykis školys, tī atkluoja akmini ar uzrokstu "Te byus Fraņča Trasuna pīmineklis". Itys beja pošlatgaliskais pasuocīņs nu vysim (izavēre, ka jū reikoj cyti cylvāki) - programmys vadeituoja runova toļka latgaliski (vysūs cytūs vadeituoji i akteri runova čyuliski!), beja atbraukuse polklorys kūpa Kolnasāta. Kūrs "Austreņs" gon naīprīcynova - dzīdova čyuliski i latiniski. Vyspuor - pasuocīņs, kai pasuocīņs, runova tū, kū taiduos atkluošonuos vysod runoj, tod veiskups Juoņs Buļs akmini īsvieteja. Saguo smīkleigai - jis pasacēja, ka mes veļtejam Trasunam na tikai akmini, a tože ūzulu, i paruodeja vierzīni, a tymā pusī ūzula nabeja, toļka kļovy. Vokorā Kulturys nomā ruodeja izruodi nu Fraņča Trasuna fabulom, suokūs dzīdova Biruta Ūzuleņa. Izruode beja cīši loba, atstruoduota da pādejim seikumenim.     Fraņča Trasuna pīminekļa akmiņa atkluošona; runoj Juoņs Buļs.     Pyrmūdiņ 10.00 suocēs konfereņceja. Suokūs runova oficialys personys, skaiteja telegrammys i viestulis, tod beja plenarsiede. Pyrmīs tymā izastuoja kardinals Juoņs Pujats; jis stuosteja ap latgalīšu volūdu, ap tū, ka jei pādejus divejūs symtūs godu puorsamejuse mozuok kai baļtīšu volūda, i ka jei navā koč kaids čyuļu volūdys atvasynuojums. Varātum saceit, ka jis oficialai apstiprynova katūļu bazneicys pozitivūs dūmus latgalīšu volūdys vaicuojumūs, koč i atzyna, ka irā problemys: čyuliskai gruomotys izdūt asūt vīgļuok kai latgaliskai, irā bazneickungi, kas narunoj latgaliski gona labi i l. Janina Kūrseite tože runova ap volūdu - ap izlūksnem i jūs vierteibu. Auditoreju cīši saviļņova Imants Slišāns ar referatu ap vuiceibu Latgolā pādejūs desmit godūs: piec juo runys izavērse ilgi i emocionali debati, beja taida jutūne, ka jis atdarejs koč kaidys durovys, i tān nu cylvākim lauzīs uorā ilgai kruoti i suopeigi vaicuojumi.  Guojīņs pi Vysusvātuos Jezus Sirds katedralis.       Piec kopejis pauzis daleibnīki sasadaleja sekcejuos: humanitarajā i eksaktajā. Referatu beja daudzi, vysus napuorstuosteišu, varit poši apsavārt materialu gruomoteņu. Vīns nu aktualuokojim beja Lidejis Leikumys referats ap Pīteri Strodu, kurā jei daruodeja, ka pats Strods gribiejs īvīst divskaņa 'uo' itaidu raksteibu, a nūsabejs nu tuo, ka "byutu rodusēs puoruok lela brāka"; daleibnīki nūsprīde šūrudiņ sareikuot specialu raksteibys vaicuojumim veļteitu konfereņceju, kab pījimtu koč kaidu lāmumu itymā lītā, i gruomotys i prese suoktu izīt vīnā, koņsekventā raksteibā. Eksaktuo sekceja piec Vaļda Lauska iniciativys izstruodova aļternativu koņferencejis aicynuojumu, kurā daudzejis lītys beja aizraksteitys konkretuok kai materialu gruomoteņā publicātajā variantā. Daleibnīki nūlēme, jimūt par pamatu jaunū aicynuojumu, dalikt šaidys taidys lītenis nu vacuo i vēļ vairuokis lītys nu debatēs izsaceitajom idejom; tai kai iz reizis dastruoduot aicynuojumu da golam nabeja realai, tika ībolsuota dorba grupa, kas tū dareis: Pīters Keišs, Janina Kūrseite, Imants Slišāns, Agris Bitāns, Anta Rugāte, Heinrihs Soms i c. (Kod teksts byus gotovs, mes jū nūpubliciesim.) Tod gribātuoji aizbrauce iz Mīra ūļneicys kopim, a desmitūs vokora suocēs lelais koņcerts pi Muorys pīminekļa, veļteits juo pastateišonys desmitajai godsdīnai. Koņcerts beja šmuks. Jamā izastuoja kolektivi - doncuotuoji, dzīduotuoji i spieļuotuoji - nu dažaidim Latgolys mīstim, i runova mīstu vadeiba (vysi runova latgaliski) [ite varit pasaklauseit runu i koncerta fragmentus]; pādejī beja saiminīki - rēziknīši. Kod Dziga nūdoncova, saguo švakai: nivīns nikuo napasacieja, bet iz kaidim desmit-pīcpadsmit mynotim īsliedze neitralu muzyku, taidu, kaida parosti irā piec koņcertu beigom; tai gondreiž puse skateituoju (jū daže pyrms tam nabeja daudzi) aizguoja paceli pirms oficialuos dalis suoku. Tod atguoja prīkšnīku guojīņs, otkon skanieja svineigys runys, a piec koncerta beigom dieļ daleibnīkim klubā beja bals da reitam.     Ūtardiņ 11 reita beja Nikodemam Rancānam veļteits miss Vysusvātuos Jezus Sirds katedralī. Piec tuo ļauds nu katedralis atguo guojīnī da Školuotuoju institutam, kur atsedze niule pastateitū Nikodema Rancāna pīminekli. Pīmineklis irā cīši šmuks, bet pasuocīņs beja, kai gondreiž vysi cyti: akteri runova baļtiskai, kūri dzīdova baļtiskai (ka naskaita treis latgalīšu tautysdzīšmu apdaris). Piec juo beja Rēziknis muokslys školys paruožu kuorma (bej. kara komisariats) atdareišona. Tī tože beja šmukai i tože vysi runova čyuliski (maņ par lelu izbreinu, daže Buļs i Začests, kas da tam beja konsekventai runovuši latgaliskai).     Nikodems Rancāns niule pasaruodejs.     I beiguos - nazcik pīzynumu. Pyrmkuort, saīts beja vajadzeigs: tī izrunova lītys, kū vajadzieja izrunuot, tī pījēme deklaraceju, kas pīvērss Reigys prīkšnīceibys viereibu latgalīšu problemom i iz kuru tī, kas koč kū gribēs dareit, varēs atsasaukt. Ūtrkuort, latgalīši poši vaineigi pi latgalīšu volūdys problemom. Tān, myusu dīnuos, nivīns naaizlīdz lītuot latgalīšu volūdu daudzuos sferuos, kur jī vysleidza lītoj čyuļu volūdu. Pa munam, tys izaver piec kompleksa, kas septeņdesmit godūs irā īdzeits tai, ka daže desmit godi vareibu nikuo daudzi navā devuši. Nazynu, kū tī var dareit... Īsyutejs: Aņss Ataols Bierzeņš © 2000-2002, Aņss Ataols Bierzeņš        Myusu E-posta adress: latgola@latgola.lv Ituos puslopys pādejuo papruoveišona: 2018 gods seņtebra (rudiņa) mieneša 3 d.